Pārredzamības reģistrs ir datubāze, kurā uzskaitīti interešu pārstāvji (organizācijas, apvienības, grupas un pašnodarbinātas personas), kas veic darbības, kuru mērķis ir ietekmēt ES politiku un lēmumu pieņemšanas procesu.
Pārredzamības reģistram jāparāda sabiedrībai, kādas intereses tiek pārstāvētas ES līmenī, kurš tās pārstāv un kā vārdā, un kādi resursi tam tiek veltīti (ieskaitot finansiālu atbalstu, ziedojumus, sponsorēšanu u. c.). Reģistra galvenie elementi ir šādi:
- publiska tīmekļvietne, kurā interešu pārstāvji jeb lobisti reģistrē jaunāko informāciju par savām darbībām, kuras viņi īsteno ES līmenī;
- rīcības kodekss, kas reglamentē interešu pārstāvju komunikāciju ar ES iestādēm;
- sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ļauj ikvienam ierosināt administratīvu izmeklēšanu par gadījumiem, kad reģistrētie interešu pārstāvji, iespējams, nav ievērojuši rīcības kodeksu.
Atklāts dialogs
Regulāro dialogu, ko Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija risina ar interešu pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, raksturo atklātība un pārredzamība.
Šīs ES iestādes sadarbojas ar daudzām un dažādām organizācijām un grupām, kas pārstāv konkrētas intereses. Šī saskarsme ir leģitīms un nepieciešams elements lēmumu pieņemšanas procesā, lai nodrošinātu, ka ES politika atspoguļo sabiedrības reālās vajadzības.
Tomēr šim procesam jābūt atklātam, lai būtu iespējama pienācīga publiskā kontrole un lai garantētu ES iestāžu pārskatatbildību attiecībā pret ES pilsoņiem.
Jo atvērtāks ir process, jo vieglāk ir nodrošināt visu interešu grupu līdzsvarotu interešu pārstāvību un novērst nepamatotu spiedienu un atsevišķu personu privileģētu piekļuvi informācijai vai lēmumu pieņēmējiem.
Šā reģistra noteikumi un principi ir izklāstīti iestāžu nolīgumā starp Parlamentu, Padomi un Komisiju.